Prohibiting must not be allowed.
A week has passed, but the feelings are the same. “Can violence be defeated by violence?” philosophizes Scholz in a leisurely tone, continuing to postpone the delivery of heavy weapons to Ukraine, even though the decision to begin was already made on April 28. The Chancellor is also unable to utter the words “Ukraine must win”, preferring to say “Russia must not win”, paraphrasing the idea that it must not lose either, making a fool of itself. This image is then reinforced by a duet with Macron, who calls the Kremlin to have a collegial conversation with a war criminal. He is silent only for the two of them to waffle, and for the Kremlin to rekindle the idea of conquering Kiev. Ursula von der Leyen comes up with a “bright” idea: to save Europe from Putin, we must continue to buy oil from the Russians, and preferably all they have, so that they have no chance to make profits elsewhere. A really good idea, the Kremlin thinks, and at the same time it is blackmailing the world with the threat of famine if Ukraine is not forced to surrender or at least the sanctions are lifted. While the grain from the Ukrainian ports is not delivered to the countries where it is expected because of the Russian aggression, the aggressor country itself brings millions of tons to its territory and destroys the grain fields in the occupied territories.
But there is also good – there is the U.S., there is the U.K., and there are European countries that are taking action, and there is nothing of strategic importance to these orcs in Ukraine. There are simple people like Lithuanians, who in a few days collected for a Bayraktar combat drone, which costs 5 million euros and will go to the Ukrainian army. There is a firm action of the police in Riga, which prohibits and prevents demonstrations of the praisers of the “military special action” through the city, and their place of worship is demolished by November 15.
The point is in the right place.
Aizliegt nedrīkst atļaut.
Nedēļa garām, bet sajūtas vecās. “Vai gan vardarbību var uzveikt ar vardarbību,” nesteidzīgi filosofē Šolcs un turpina atlikt smagā apbruņojuma piegādi Ukrainai, lai gan lēmums par tās sākšanu tika pieņemts jau 28. aprīlī. Kanclers nespēj arī izrunāt vārdus “Ukrainai jāuzvar”, izvēlas “Krievija nedrīkst uzvarēt”, pārfrazējot domu, ka tā nedrīkst arī zaudēt, tā kļūstot par izsmiekla objektu. Tad vēl šo tēlu paspilgtina duetā ar Makronu zvanot uz Kremli, lai koleģiāli aprunātos ar kara noziedznieku. Tas tik klusē, lai vārās šitie divi, un Kremlī no jauna aktualizējas ideja par Kijivas ieņemšanu. Urzulai fon der Leienai ienāk prātā “spoža” ideja – lai izglābtu Eiropu no Putina, mums ir jāturpina pirkt no krieviem naftu, un vislabāk ir pirkt visu, kas viņiem ir, lai tiem nepaliek iespējas gūt pelņu citur. Tiešām laba ideja, secina Kremlī, paraleli šantažējot pasauli ar bada draudiem, ja tā nepiespiedīs Ukrainu padoties vai vismaz noņems sankcijas. Kamēr labība no Ukrainas ostām Krievijas agresijas dēļ netiek nogādāta valstīs, kur to gaida, pati agresorvalsts izved miljoniem tonnu uz savu teritoriju un okupētajos apgabalos iznīcina labības laukus.
Ir jau arī labas lietas – ir ASV, ir Apvienotā Karaliste un Eiropas valstis, kas rīkojas, un nekas stratēģiski svarīgs tiem orkiem Ukrainā nesanāk. Ir vienkāršie cilvēki, kā tie lietuvieši, kuri pāris dienās sametušies vienam kaujas dronam “Bayraktar”, kas maksā 5 miljonus un tiks Ukrainas armijai. Ir izlēmīga policijas rīcība Rīgā, kas aizliedz un novērš “speciālās militārās operācijas” slavinātāju gājienu pa pilsētu un viņu kulta vieta tiks nojaukta līdz 15. novenbrim.
Punkts ir ielikts pareizajā vietā.