Putin gave a speech in Red Square. Nothing new he said. He did not declare war against Ukraine, did not call for mobilizations. Perhaps that is a pity. It would end sooner, but giving weapons to so many of his countrymen seemed too risky even for him. The speech consisted of old clichés and phrases like “we were forced” and “we had no other choice” and already sounded like an attempt at a defense speech in a trial against war criminals. The people won’t get it, but Putin knows what it means that President Biden signed the Lend-Lease bill today on arms sales to Ukraine. Putin looked sallow. Meanwhile, Zelensky also gave a speech that is worth reading for all(https://www.president.gov.ua/en/news/zvernennya-prezidenta-ukrayini-z-nagodi-dnya-peremogi-nad-na-74925).
Remembering the victory in World War II, one must ask again how it came about that the Russians managed to steal this one as well. Incidentally, only 3% of Russian territory was occupied during the war, while the territories of Ukraine, Belarus and the Baltic states came under complete occupation; the lines of power and front lines ran back and forth there, resulting in proportionately much more destruction and casualties. Even in absolute numbers, Ukraine lost more civilians than Russia, and the Red Army was not composed only of Russians, but it is still only a “Russian victory.” The Allies are completely forgotten, they are the same if not bigger enemies than Hitler was, the empty-headed “wankers” and “geyropa”.
There were celebrations in Germany, too, and they went strangely, to say the least. At least in Berlin, where the use of both the Russian and Ukrainian flags was banned, equating the aggressor with the victim and even isolating the Ukrainians here and there so as not to disturb the Stalinist-Putinists. However, it would be worthwhile to remember what happened in Ukraine, what May 9, 1945 meant for Berlin itself – not only the end of the war, but also the celebration of victory through rape. For those who have forgotten, let me remind you, for those who don’t know, reveal that at least 2 million German women were raped, and the modern Putinist’s favorite slogan is “We can do it again!”
Riga is not far behind in its misunderstood tolerance. Festive events are prohibited by law, as are symbols of aggression, but what to do with them when they come in droves. It is better to be gentle with them so that they do not feel offended and become angry. A special kind. I hope that this is the last time and that the monument, where they are accustomed to praise the “Russian world”, will be demolished this year. Symbols do matter. As well as the disassembly.
Putin’s Sarkanajā laukumā pateica runu. Neko jaunu nepateica. Karu Ukrainai nepieteica, mobilizācijas neizsludināja. Varbūt žēl. Ātrāk viss beigtos, taču tik daudziem tautiešiem iedot ieročus šķita pārāk riskanti pat viņam. Runa sastāvēja no vecām klišejām un frāzes kā “mēs bijās spiesti” un “mums nebija citas izejas” jau skanēja kā mēģinājums aizstāvības runai tiesas procesā pār kara noziedziniekiem. Tautai nepielec, bet Putins taču zina, kāda nozīme tam, ka tieši šodien prezidents Baidens parakstīja Lend-Lease likumu par ieroču piegādi Ukrainai. Putin’s izskatījās švaki. Tikmēr arī Zelenskis teica runu un to ir vērts izlasīt katram(https://www.president.gov.ua/en/news/zvernennya-prezidenta-ukrayini-z-nagodi-dnya-peremogi-nad-na-74925).
Atceroties uzvaru 2. pasaules karā, no jauna jābrīnās, kā tas sanācis, ka krievi ir pamanījušies nozagt arī to. Starp citu, tikai 3% Krievijas teritorijas bija okupētas kara gaitā, kamēr Ukrainas, Baltkrievijas un Baltijas valstu teritorijas zem okupācijas nokļuva pilnībā, varas un frontes līnijas tur staigāja šurp turp, attiecīgi arī posta un upuru proporcionāli bija daudz vairāk. Arī absolūtajos skaitļos Ukraina zaudēja vairāk civiliedzīvotāju kā Krievija un Sarkanā armija nesastāvēja tikai no krieviem, taču tā vienalga ir vienīgi “krievu uzvara”. Par sabiedrotajiem vispār ir aizmirsts, tie ir tādi paši, ja ne lielāki, ienaidnieki kā bija Hitlers, tukšpaurainie “pindosi” un “Gejropa”.
Svinēšana bija arī Vācijā un, maigi izsakoties, notika dīvaini. Vismaz Berlīnē, kur pasākumos aizliedza kā Krievijas tā Ukrainas karogu izmantošana, tā vienādojot agresoru ar upuri, šur tur pat izolējot ukraiņus, lai netraucētu staļinistiem-putinistiem. Būtu tomēr vērts atcerēties, kas sadarīts Ukrainā, ko tai pašai Berlīnei nozīmēja 1945. gada 9. maijs – ne tikai kara beigas, bet arī uzvaras svinības izvarojot. Aizmirsušajiem atgādināšu, nezinātājiem atklāšu, ka vismaz 2 miljoni vācu sieviešu tika izvarotas un mūsdienu putinista iemīļotākais sauklis ir “Varam atkārtot!”
Nav tālu savā pārprastajā tolerancē arī Rīga. Svētku pasākumu ar likumu aizliegti, agresora simbolika arī, taču ko tu viņiem padarīsi, ja nāk bariem. Ar viņiem labāk maigi, ka tik nesajūtas aizskarti un nesadusmojas. Īpaša suga. Ceru, ka tā tas notiek pēdējo reizi un monuments, pie kā viņi ir pieraduši slavināt “krievu pasauli” jau šogad tiks nojaukts. Simboliem tomēr ir nozīme. Arī demontāžai.