While the Ukrainian army, the strongest in Europe, with the help of its numerous allies, fertilizes its country with fascist invaders who, as it turns out, cannot really wage war, the hysteria on Russia’s central TV channels is hard to hide; I quote, “We have something simple to say to Europe. You will get a nuclear strike if you assemble any NATO peacekeeping contingent or decide to take it somewhere and so on – there will be nuclear war. You have to understand that. “Brave” Poles, in half a second there will be nothing left of your Warsaw. “Brave” Germans, so to speak, “brave Estonians”, “brave” Balts. By the way, as for the “brave” Balts – I know that there are serious problems on the border with Kaliningrad at the moment. Perhaps the question of a corridor to Kaliningrad will become a topical issue? A land corridor to Kaliningrad. Why not? The countries called “Lithuania” and “Poland” behave too shamelessly. Shameless! And they don’t yet realize that we can actually deal with them much faster than what we started in Ukraine. Because the question of the corridor is a question of a local military operation, and that’s much easier to do than what we started in Ukraine.”
While the portrait of the museum’s potential exhibit continues to hang on the facade of the Riga Medical Museum, directly across from the main entrance to the Russian Embassy, the faces of Defense Minister Shoigu, Chief of General Staff Gerasimov and other recent influential figures have not been seen in public in Russia for 12 days. Today the first Russian government representative, Chubais, also flew abroad. Only Foreign Minister Lavrov, press secretary Peskov and his diligent propagandists do not stop to say: “And if you think that we stop at Ukraine, think three hundred times. I would like to remind you that Ukraine is only an intermediate step in ensuring the strategic security of the Russian Federation.”
Kamēr Eiropā spēcīgākā Ukrainas armija ar daudzpusīgu sabiedroto palīdzību mēslo savu zemi ar fašistiskajiem iebrucējiem, kuri, kā izrādās, karot īsti neprot, Krievijas centrālajos televīzijas kanālos grūti noslēpt histēriju, citēju: “Mums Eiropai ir jāpasaka vienkārša lieta. Jūs saņemsiet kodoltriecienu, ja vāksiet kaut kādu tur NATO miera uzturēšanas kontingentu vai izlemsiet to kaut kur ievest un tā tālāk – tas būs kodolkarš. Jums tas ir jāsaprot. “Drosmīgie” poļi, no jūsu Varšavas pēc pussekundes nekas pāri nepaliks. “Drosmīgie” vācieši, tā teikt, “drosmīgie” igauņi, “drosmīgie” baltieši. Starp citu, kas attiecas uz “drosmīgajiem” baltiešiem. Es zinu, ka Kaļiņingradā uz robežas tagad ir nopietnas problēmas. Varbūt aktuāls kļūst jautājums par koridoru uz Kaļiņingradu? Sauszemes koridors uz Kaļiņingradu. Kāpēc ne? Valstis, kuras sauc par “Lietuvu” un “Poliju”, uzvedas pārāk bezkaunīgi. Bezkaunīgi! Un viņi vēl neapzinās, ka mēs patiesībā varam ar viņiem tikt galā daudz ātrāk nekā ar to, ko sākām Ukrainā. Jo jautājums par koridoru ir vietējās militārās operācijas jautājums, un tas ir daudz vieglāk izdarāms nekā tas, ko esam sākuši darīt Ukrainā.”
Kamēr uz Rīgas Medicīnas muzeja fasādes, kas atrodas tieši pretī Krievijas vēstniecības galvenajai ieejai, turpina karāties muzeja potenciālā eksponāta portrets, tikmēr jau 12 dienas Krievijas publiskajā telpā nav redzēti aizsardzības ministra Šoigu, ģenerālštāba priekšnieka Gerasimova un citu nesen ietekmīgu personu ģīmji. Šodien uz ārzemēm aizlaidās arī pirmais no Krievijas valdības – Čubaiss. Nebeidz rēgoties tikai ārlietu ministrs Lavrovs, preses sekretārs Peskovs un viņa čaklie propagandisti: “Un, ja jūs domājat, ka mēs apstāsimies pie Ukrainas, padomājiet trīssimt reizes. Atgādināšu, ka Ukraina ir tikai starpposms Krievijas Federācijas stratēģiskās drošības nodrošināšanā.”
