Today it is exactly one month since Russia invaded Ukraine to take Kiev within 48 hours. Poisonous mood. Everyone who is not in Ukraine is already used to war, it is part of the daily routine. If the news had an avalanche-like effect at first, swallowing you whole, now they are well dosed. A little in the morning, a little in the evening, you have to keep a healthy distance after all. Otherwise, you still lose your mind. Although, of course, it is interesting. No feature film can match it. Huge explosions shoot out of the ground like mushrooms, skyscrapers collapse, a tank shoots at a car, a missile blows up a tank, charred human parts hang from power cables, mangled corpses everywhere, dogs eat carcasses that have not been removed from the street, and all this almost live. We all stand together for the Ukrainians in front of our screens. It would almost be a shame if it all came to an end. How do you think it will end? Almost with fear you have to wait for the end of the war, there will be unbearable boredom. Perhaps wars have arisen precisely out of boredom. God forbid! Because the most you’ll see here is, say, a car accident or a drunk on the sidewalk. Terrible boredom.
Šodien paiet mēnesis kopš Krievija iebruka Ukrainā, lai 48 stundu laikā ieņemtu Kijivu. Indīgs noskaņojums. Visi, kas nav Ukrainā, jau ir pieraduši pie kara, tas ir ikdienas rutīnas sastāvdaļa. Ja sākumā ziņām bija lavīnas efekts, tās sagrāba pilnībā, tad tagad tās jau tiek dozētas. Mazliet no rīta, tad drusku vakarā, ir tomēr jātur veselīga distance. Jo, citādi taču prātā var sajukt. Lai gan interesanti, protams, ir. Neviena spēlfilma nestāv līdzās. Milzu eksplozijas sēne, brūk daudzstāvu ēkas, tanks šauj pa automašīnu, raķete uzspridzina tanku, apdegušas cilvēka daļas karājas elektrības vados, gabalos sarauti ķermeņi visapkārt, suņi grauž no ielām nenovāktus līķus un tas viss gandrīz tiešraidē. Mēs visi kā viens stāvam par ukraiņiem pie saviem ekrāniem. Pat žēl, ja tas viss beigtos. Interesanti kā beigsies. Gandrīz vai ar bailēm jāgaida kara beigas, iestāsies neizturama garlaicība. Varbūt kari izceļas tieši no garlaicības. Pasarg this! Jo te maksimums, ko var redzēt, ir, teiksim, autoavārija vai dzērājs uz trotuāra. Baigā garlaicība.