Ukraine must win! Thus, the international chorus has now begun to sing; the majority of the West resounds in unison with the Ukrainians. Although the chorus still includes the crooning and the silent, and it is a bit sad to look at Germany, whose chancellor, as it turns out, seems to be stubbornly and unanimously sabotaging military aid to the victims of aggression, the overall picture is positive. In the same Germany (Ramstein), the defense ministers of 40 countries will meet to assure the Ukrainians that it is their war too, and to help accordingly. The goal is the same as the one Putin postulated at the beginning of this war: demilitarization and denazification, but of Russia.
Interesting things have started in this country as well. Not at the official level, superficially everything there is as usual – Lavrov once again accuses the West of trying to stop the peace process that Russia has initiated in Ukraine. Our goal and agenda, he told UN Secretary General Gutierrez, is to save lives and reduce suffering. The UN, of course, is not an organization that means anything in this world anymore, but the Secretary General cannot be so ignorant as to believe such a thing.
“The aggressor is always a lover of peace; he would prefer to take our country without resistance.” (Carl von Clausewitz)
The most interesting things in Russia happen elsewhere. Several Russian oligarchs die within 24 hours under strange circumstances, in parallel fuel plants explode, chemical plants and research institutes catch fire, railroads and trains collapse, military bases are blown up, military commissariats are burned down, etc. Some are already talking about the despot’s critical health, the measures taken to prevent a coup, and the partisan war that has begun in earnest.
In Riga, a cab driver dragged a customer out of the car by her hair who had demanded that the Russian anthem sounding in the car be turned off. The process was written a police. The atmosphere thickens.
Photo: Dangerous – fragile ice
Ukrainai noteikti jāuzvar! Tā jau sācis dziedāt starptautiskais kopkoris, Rietumu vairākums skan unisonā ar ukraiņiem. Lai gan korī pagaidām vēl ir šķībi dziedošie un klusējošie, un mazliet skumji ir skatīties uz Vāciju, kuras kanclers kā izrādās spītīgi un vienprātīgi ir sabotējis militārās palīdzības sniegšanu agresijas upuriem, kopbilde tomēr ir pozitīva. Tajā pašā Vācijā (Ramšteinā) tiksies 40 valstu aizsardzības ministri, lai apliecinātu ukraiņiem, ka tas ir arī viņu karš un attiecīgi palīdzētu. Mērķis tas pats, ko, uzsākot šo karu, postulēja Putin – demilitarizācija un denacifikācija, tikai jau Krievijas.
Tajā valstī arī sākušās interesantas lietas. Ne oficiālā līmenī, tur ārēji viss ir pa vecam – Lavrovs jau atkal apsūdz Rietumus mēģinājumos apstādināt miera iedibināšanas procesu, ko Krievija ir uzsākusi Ukrainā. Mūsu mērķis un dienaskrātība, viņš stāsta ANO ģenerālserkretāram Gutjerešam, ir glābt dzīvības un mazināt ciešanas. ANO, protams, nav organizācija, kas kaut ko šajā pasaulē vēl nozīmē, tomēr ģenerālsekretārs nevar būt tik neprātīgs, lai kam tādam noticētu.
“Agresors vienmēr ir miera mīļotājs; viņš labprātāk sagrābtu mūsu valsti bez pretestības.” /Carl von Clausewitz/
Interesantākais Krievijā notiek citur. Ir pamanīts, ka 24 stundu laikā dīvainās nāvēs mirst vairāki Krievijas oligarhi, paralēli eksplodē degvielas kombināti, aizdegas ķimiskie kombināti un izpētes institūti, brūk dzelzceļi un vilcieni, sprāgsts karabāzes, nodedzināti kara komisariāti utt. Daži jau runā par despota kritisko veselības stāvokli, galma apvērsuma novēršanas pasākumiem un arī stihiski sākušos partizānu karu.
Timēr Rīgā taksometra vadītājs aiz matiem izvilcis no mašīnas klienti, kura lūgusi izslēgt salonā skanošo Krievijas himnu. Ir uzrakstīts iesniegums policijā. Atmosfēra sabiezē.