- March
News from Kazan, which is neither Moscow nor St. Petersburg, but one of Russia’s megacities and the capital of a potentially independent Tatarstan: “No major changes so far. Most people still don’t understand that something is happening that breaks the usual order of things. My mother believes everything that is said on television. She feels sorry for me, as if I’m crazy. I watch Arestovic and Schwetz on YouTube every day. Smart Russian analysts. The conclusion is: “Much knowledge – much suffering”. The author of this article is Alexander. Such an ordinary name for a Russian, but he himself is quite extraordinary. Even 35 years ago, when I met him in the army, Sasha was one of the few who realized that the system was based only on lies and violence and would not last long. He was right, change came, much was revealed, the old collapsed, but not for long, freedom and truth proved to be goods not in demand and were covered again with a steel blanket, the system recovered, a new power vertical was built and now he has lost all hope: “Greetings from the Matrix. Russia is sick. And the disease is called Stalinism. This disease affects all generations. There is hope only for those born in the new millennium. They are not yet infected. They have not yet become accomplices. A direct dialogue must be established with them.”
Meanwhile, in Riga, a lively discussion is taking place about what to do with May 9 and the monument where USSR nostalgics gather every year. Opinions are divided. Ban and demolish or not piss off the Russians and Russia.
Ziņas no Kazaņas, kаs nav ne Maskavas, ne Pēterburga, tomēr viena no Krievijas miljona pilsētām un potenciāli neatkarīgās Tatarstānas galvaspilsēta: “Pagaidām būtisku izmaiņu nav. Lielākā daļa joprojām nesaprot, ka notiek kaut kas tāds, kas pārkāpj ierasto lietu kārtību. Mamma tic visam, ko saka TV. Viņai manis žēl, it kā es būtu traks. Katru dienu vietnē YouTube skatos Arestoviču, Švecu. Gudrus krievu analītiķus. Secinājums ir viens: daudz zināšanu – daudz bēdu.” Šo ziņu autoru sauc Aleksandrs. Tik parasts vārds krievam, viņš pats tomēr ir visai neparasts. Jau pirms 35 gadiem, kad armijā viņu iepazinu, Saša bija no tiem retajiem, kurš saskatīja, ka sistēma balstās vienīgi uz meliem un spēka, un ilgi tā pastāvēt nespēs. Viņam bija taisnība, pienāca pārmaiņas, daudz ko atmaskoja, vecais sabruka, taču ne uz ilgu, brīvība un patiesība izrādījās nepieprasītas preces un tās atkal apsedza ar tērauda segu, sistēma atkopās, uzbūvēja jaunu varas vertikāli un tagad viņš ir zaudējis jebkādas cerības: “Sveiciens no Matricas (Matrix). Krievija ir slima. Un slimību sauc par staļinismu. Šī slimība skar visas paaudzes. Cerība ir tikai tiem, kas dzimuši jaunajā tūkstošgadē. Viņi vēl nav inficēti. Viņi vēl nav kļuvuši par līdzdalībniekiem. Tiešais dialogs ir jāveido ar viņiem.”
Tikmēr Rīgā notiek dzīva diskusija par to, ko darīt ar 9. maiju un pieminekli, pie kura katru gadu pulcējas slimie ar nostalģiju pēc PSRS. Viedokļi dalās. Aizliegt un nojaukt vai nekaitināt krievus un Krieviju.<
